Šogad saistībā ar vīrusa radītajiem ierobežojumiem atcēlās arī kāds man ļoti tuvs pasākums, kuram bija jāīstenojas Madridē, Spānijā, 4.maijā par godu Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas trīsdesmitajai gadadienai. Tam bija jākļūst par īpašu notikumu Spānijas un it īpaši Madrides latviešiem. Tā būtu bijusi astotā reize, kad Madrides augstākajā punktā plīvotu Latvijas karogs un vēlāk latvieši, viņu spāņu dzīvesbiedri, bērni un draugi sēstos pie baltiem galdautiem šoreiz arī kopā ar kādu fotogrāfu no Latvijas, kurš 1990.gada 4.maijā radīja attēlu, kas kalpoja par iedvesmu šai tradīcijai.

Īsumā par to kā tas sākās. Uz dienestu vēstniecībā Spānijā 2010. gadā devos uzpildījies ar spēcīgu latviskā mantojuma enerģiju, ko salīdzinoši īsā laikā biju uzņēmis dažādos gadskārtu svinību pasākumos Latvijā. Jau pirmā gada noslēgumā ar ļoti atsaucīgiem un motivētiem Madrides latviešiem sākām būvēt biedrības pamatus, iedibināt Jāņu svinību tradīciju un sākām veidot latviešu svētdienas skoliņu.

Vienlaikus savos novērojumos secināju, ka nepieciešams paplašināt tradīcijas ārpus Jāņiem un 18.novembra, lai Spānijas latviešos padziļinātu un uzturētu izpratni par mūsu valsts vēsturi. Uztvēru to savā ziņā kā aicinājumu un pienākumu.

Tālāk sekoja nejaušība. Būdams arī fotogrāfs un vienlaikus kaislīgs Spānijas dabas, it īpaši kalnu, mīlētājs, manī radās ideja no komandējuma laikā Latvijā apmeklētas foto izstādes “Tā mēs gājām uz neatkarību”. Mani uzrunāja izstādē iekļautā fotogrāfa Andra Eglīša 1990.gada 4.maija fotogrāfija, kas man šķita ļoti simboliska savā sadzīviskajā vienkāršībā. Tajā attēloti divi vīri Latvijas augstākajā punktā – Gaiziņkalna tornī, kur par godu Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanai, vīrs tur rokās pāri visai Latvijai plīvojošu Latvijas karogu un otrs ver vaļā alus pudeli, kamēr fotogrāfs to iemūžina. Tajā brīdī man arī tapa ideja reproducēt šo fotogrāfijas sižetu Madrides augstākajā kalnā. Domājot jau par detaļām, neradās arī šaubu, ka alum ir jābūt no Latvijas.

Tā 2013. gadā Latviešu biedrība Spānijā uzsāka unikālu tradīciju, atzīmējot Latvijas valsts Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas gadadienu 1990.gada 4.maijā. Par tradīcijas centrālo simbolisko notikumu kļuva kolektīvs latviešu un viņu ģimeņu kāpiens Madrides reģiona augstākajā virsotnē – Pico de Pañalara (2428m), kurā tiek reproducēta Andra Eglīša Gaiziņkalnā uzņemtā fotogrāfija.

Kāpiens augšup aizņem parasti 1,5-2 stundas un to pieveic arī bērni, lai arī nereti jābrien pa sniegu, vai dažreiz jāpretojas spēcīgam vējam. Tiek pievarēti 600 metri pa vertikāli, kam kā balva ir reibinoša ainava visapkārt un kolektīvais gandarījums kalna virsotnē.

Pateicoties šai tradīcijai, vietējiem latviešiem visus šos gadus ir bijusi iespēja atcerēties šo Latvijai būtisko vēstures notikumu, kurā kopā ar citiem centrālās Spānijas latviešiem tika veidots jautrs, emocionāls un patriotiski uzlādēts pasākums, kas jau ir uzkrājis daudz patīkamu atmiņu un kas laikā gaitā papildinājies ar Baltā galdauta svētku elementu.

Jāatzīst, ka visu šo tradīcijas īstenošanas gadu laikā nedaudz ir iztrūcis vēsturisks un kāda cilvēka personisks ekskurss par šiem 1990. gada notikumiem un laiku ap to. Tādēļ šogad, svinot deklarācijas 30.gadadienu, bija paredzēta arī fotogrāfa Andra Eglīša dalība, lai viņš atkārtotu pirms 30 gadiem iemūžināto ainu un dalītos ar savu personīgo pieredzi neatkarības atjaunošanas notikumu laikā.

Šodien atzīmēsim šos svētkus, ievērojot visus noteiktos ierobežojumus un novēlu, lai nākamajā gadā, mēs šo tradīciju atjaunotu ar dubultu sparu.
Sveicu Spānijas un it īpaši Madrides latviešus šajos mums ļoti nozīmīgajos svētkos! Sveicieni no Latvijas!
Īpašs paldies ilggadīgajiem tradīcijas atbalstītājiem Gatis Bukovs, Ilvars Latvija, kā arī visiem, kas ar savu klātbūtni piedalījušies šīs tradīcijas uzturēšanā. Jāpiezīmē, ka šī tradīcijas jau ir iedvesmojusi arī Latviešus Īrijā!

Teksta autors: Andrejs Kovaļovs